Tu piestāj ceļa malā, izkāp un brīnies. Apkārt dzirdi vien sienāžu sisināšanu, mašīnas dzišanas knakšķus un soļus zem savām kājām. Ir sajūta, ka dzirdi arī karstumu, tomēr tam īsti negribas noticēt. Tu brīnies, kā vispār šajā karstumā kaut kas spēj augt, tomēr daba - tā ne par ko nebrīnās un turpina būt.