Biju gadatirgū. "Īstajā", tajā, kas notiek Brīvdabas muzejā. Šis notikums mani pārsteidz. Cik daudz gan apņēmības ir cilvēkos, kuri ir gatavi cauru gadu sēdēt stellēs un aust segas (attēlā - salocītu segu kalns), lai tās gadatirgū pārdotu par dažiem latiem! Tomēr šādu ļaužu netrūkst un "uguntiņas acīs" šajā pasākumā redzamas daudziem. Par to man prieks.