Fotodiena.
Par interesanto garlaicīgajā
Tātad klosteris. Kārtējā beznīca, kārtējie stāsti par senatni, par bruņinieku laikiem un mūkiem, par "te bija lūgšanu telpa un te - virtuve". Kārtējā reize, kad vajadzētu būt tik interesanti, ka tirpas skrien pār kauliem, bet patiesībā ir tikai "aaah-mhm" žāvas skaņa. Jā, nu tātad- slavenā Monsenmišela klostera krusteja. Kolonnas, viduvēji aizaudzis dārziņš (kaut kas niez uz muguras, jāpakasās).
Bet, redz, dažiem vienmēr ir interesanti. Daži (un te es domāju to puisēnu sarkanajā jaciņā) vienmēr atradīs vietu, kur pajautroties, paspēlēties un paskraidīt "salkās". Te gandrīz prasītos teikt - nu, tad šis ir tosts par to, lai mēs nezaudētu saprātīgo pasaules uztveri un vienmēr spētu arī garlaicīgajā atrast ko interesantu. Sev, tikai sev - jo sev jau arī dzīvojam.
©Krišs Rauhvargers, 2010